Helikobaktērijas: kad iznīdēt, kad nē?

Sandra, vispirms par to, kas mani satrauc... Cilvēki pārāk uzticas dakterei gūglei. Pat ja lielās līnijās tur atrastā informācija var būt pareiza, tomēr jāņem vērā, ka pieredzējis ārsts katru pacientu vērtē individuāli - atkarībā no viņa slimību vēstures un riska faktoriem. Tas, pirmkārt. Otrkārt, žēl, ka daži ārsti - pēdējā laikā gan arvien mazāk - neseko līdzi uz pierādījumiem balstītās medicīnas jaunākajām vadlīnijām un joprojām ir pārliecināti, ka helikobaktērija nav jāārstē. Gandrīz katru dienu dzirdu pacientu jautājumus: «Vai helikobaktērija tiešām jānobeidz? Vai tā būs liela kļūda, ja to nedarīšu?» Atbilde ir vienkārša. Ja tev ir dedzinoša sajūta, vēdera pūšanās, sāpes, pilnuma sajūta kuņģī, atraugas, slikta sajūta pēc ēšanas, ko saucam par dispepsiju, un tiek atrasta helikobaktērija, tad no tās ir jātiek vaļā. Ja cilvēkam nav nopietna gastrīta vai čūlas, es to nespiežu darīt, bet katrā ziņā par šo baktēriju nevajag aizmirst.

Kur dabūji?

Helikobaktērijas (Helicobacterpylori) ir visbiežāk sastopamās baktērijas, kas var dzīvot cilvēka kuņģī. Tās izdala specifiskus fermentus, kas neitralizē kuņģa skābi, tāpēc skābā kuņģa vide baktērijai eksistenci neapgrūtina. Helikobaktērijas ir daudziem, un gremošanas traktā tās nokļūst no netīra ūdens, nemazgātiem augļiem, dārzeņiem, nemazgājot rokas pēc tualetes apmeklējuma. Šīs baktērijas var iegūt arī skūpstoties. Taču visbiežāk artām inficējas jau bērnībā no mammas.

Helikobaktērijas nav tik lipīgas kā daudzas citas infekcijas. Viss atkarīgs no imunitātes - no tā, cik stiprs ir organisms, ko mēs ēdam, kā dzīvojam. Vesela cilvēka organisms pret baktērijām spēj cīnīties.

Par metaplāziju

Cik noprotu, Sandra, tava māsa ir ļoti satraukusies par šo medicīnisko terminu, kas rakstīts endoskopijas izmeklējuma atbildē... Jā, visbiežākais hroniska gastrīta iemesls ir kuņģī dzīvojošā helikobaktērija. Jā, ilgi radot iekaisumu kuņģa gļotādā, tā var pakāpeniski izraisīt kuņģa gļotādas atrofiju, kad tā vietām kļūst plānāka nekā citur. Un atrofija savukārt var radīt kuņģa gļotādas šūnu izmaiņas - metaplāziju un/ vai displāziju -, un tas mēdz novest pat pie kuņģa vēža attīstīšanās. Taču, novēršot vienu no biežākajiem riska faktoriem - helikobaktēriju mēs varam šo risku būtiski samazināt. Es savā praksē katru dienu redzu atrofisku gastrītu un metaplāziju, bet tas nenozīmē, ka visiem šiem pacientiem noteikti būs vēzis. Cita lieta - ja helikobaktērija viņiem atrasta, to vajag iznīdēt.

Kā piebeigt?

Ar antibiotikām, un, tās izrakstot, mēs, gastroenterologi, vadāmies pēc jaunākajiem pētījumiem. Ja cilvēks sen nav lietojis antibiotikas, pret helikobaktērijām var mēģināt cīnīties ar amoksicilīnu, pret kuru reti veidojas rezistence jeb nejutība, un ar kādu protonu sūkņa inhibitoru, piemēram, omeprazolu, esomeprazolu vai lansoprazolu, kas samazina kuņģa skābes izdalīšanos.

Ārstēšanā bieži izmanto arī klaritromicīnu un metronidazolu,taču pret šīm antibiotikām ir samērā liela rezistence, tādēļ nav jēgas tās lietot vienas - jālieto tikai kopā ar amoksicilīnu. Kombinācijas var būt dažādas. Piemēram, septiņas dienas lieto tikai amoksicilīnu plus protonu sūkņa inhibitoru, bet, sākot no astotās dienas, klāt pieliek vēl divas antibiotikas, piemēram, metronidazolu, klaritromicīnu. Dažkārt pirmās 5-7 dienas lieto vienu medikamentu kombināciju un otrās 5-7 dienas citu, izmantojot trīs vai pat četras antibiotikas, piemēram, minētajām zālēm pievienojot levofloksacīnu un tinidazolu. Reizēm veiksmīga ir tikai šāda shēma.

Citkārt, ja ārstēšana pirmajā reizē nav bijusi efektīva, izmanto citu zāļu kombināciju, piemēram, tetraciklīnu, amoksicilīnu un metronidazolu, un vēl pievieno koloidālā bismuta subsalicilātu, kam piemīt arī antibakteriāla iedarbība un gļotādu aizsargājošs efekts. Ar šādu kombināciju arī var sākt helikobaktēriju iznīdēšanu kuņģī - it īpaši, ja ir rezistence pret klaritromicīnu.

Ļoti retos gadījumos nepalīdz pat divi ārstēšanas kursi. Tad jāveic antibiotiku jutības tests, lai piemeklētu visefektīvāko kombināciju. Bet tā jau ir ārstu kompetence.

Tev droši vien rodas jautājums, kāpēc jālieto tik daudz zāļu?... Baktērijas ir ārkārtīgi stipras un gudras, tās mācās, modificē savus gēnus, lai nebūtu viegli izskaužamas. Baktērijām ir īpašs apvalks, kas tās aizsargā. Cīņā ar helikobaktērijām antibiotikas cita citai palīdz. Bismuta sāls padara

baktēriju virsmu vājāku un jutīgāku pret antibiotikām. Savukārt protonu sūkņa inhibitori uzlabo antibiotiku efektu un palīdz arī ārstēt, piemēram, kuņģa čūlu.

Medikamenti noteikti jālieto vismaz 10 dienas, bet vēl labāk 14 dienas. Kā ir dzīvē? Diemžēl joprojām ārstēšana reizēm notiek tikai 5-7 dienas, un ar to lielākoties nepietiek.

Bieži vien paralēli antibiotikām iesaku lietot arī probioti- kas, kas satur laktobaktērijas un bifīdobaktērijas, piemēram, Lactobex, Liveo4, Lylbiotic vai citas - lai atjaunotu vajadzīgās baktērijas, kas aiziet bojā, lietojot antibiotikas. Ir pētījumi, kas liecina, ka tās uzlabo antibiotiku efektivitāti cīņā pret helikobaktērijām un samazina blaknes.

Un vēl - kad pagājis mēnesis pēc ārstēšanās, noteikti jāveic fēču antigēna tests vai elptests, lai pārliecinātos, vai ārstēšana bijusi veiksmīga. Vai - pēc ārstēšanās jāveic augšējā endoskopija, piemēram, ja bijusi čūla, lai redzētu, vai tā sadzijusi. Lielākoties secina, ka helikobaktērijas ir iznīcinātas. Ja konkrētās zāles nebūs palīdzējušas, ārsts piedāvās citu medikamentu kombināciju. Diemžēl ļoti bieži gadās, ka cilvēki cenšas helikobaktēriju iznīdēt, bet nepārliecinās par rezultātu. Sandra, acīmredzot arī tavai māsai ārstēšana nebija pietiekami efektīva, tāpēc gastrīts attīstījās tālāk un parādījās izmaiņas kuņģa gļotādā.

Pacienti bieži vaicā: «Kāda jēga censties iznīdēt helikobaktēriju, ja tā uzrodas atkal?» Pirmkārt, ar helikobaktēriju var inficēties atkārtoti, taču tas notiek reti. Otrkārt, ar veiksmīgu ārstēšanu tiek apturēta arī gastrīta progresēšana.

Raksts pārpublicēts no "Ievas veselība" 2023.gada numura.